LĀI sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju publicē savu jaunāko pētījumu

Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju laiž klajā savu jaunāko pētījumu: „Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturība pret citu valstu vēstījumiem: Krievijas faktors NATO 2016. gada Varšavas samita kontekstā”.

Pētījums trīs nodaļās analizē gan Latvijas plašsaziņas līdzekļu telpu un auditoriju, gan arī starptautisko, tostarp ar drošību saistīto, ziņu veidošanās praksi Latvijā un informācijas atspoguļojuma veidolu saistībā ar vasarā aizvadīto NATO Varšavas samitu.

Latvijas plašsaziņas līdzekļu telpa ir noturīga pret citu valstu, īpaši Krievijas, vēstījumiem ar valsts aizsardzību saistītajos jautājumos. Augstāka noturība vērojama sabiedriskajos medijos, kā arī citos latviski raidošajos televīzijas un radio kanālos.

Starp būtiskākajiem latviešu valodā strādājošajiem medijiem vērojams neapstrīdams atbalsts “Latvijas valsts aizsardzības vēstījumam”. Krievijas vēstījumi tiek atspoguļoti neitrāli un informatīvi un ar tiem pat tiek stiprināta sabiedrības apdraudējuma izjūta un līdz ar to arī “Latvijas valsts aizsardzības vēstījums”. Būtiskākajos Latvijas medijos ir mazas iespējas nonākt tendenciozai citu valstu radītai informācijai, jo īpaši “pēckrimas situācijā”, kad Krievijas izcelsmes informācijai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Tajā pat laikā, mediju iespējas veidot kvalitatīvas ar starptautiskajiem un drošības jautājumiem saistītās ziņas ir ļoti atšķirīgas un to lielākoties ietekmē pieejamie finanšu resursi. Saglabājas kļūdu un nejaušību risks, ko veicina arī komercializācijas ietekme uz satura veidošanu.

Saistībā ar NATO Varšavas samitu šī gada jūlijā būtiskākie krievu valodā strādājošie Latvijas plašsaziņas līdzekļi pievērsa ne mazāku vērību samitam salīdzinājumā ar latviski strādājošajiem. Lai gan to nostāja pret samita norisi un lēmumiem bija mazāk pozitīva salīdzinājumā ar latviskajiem medijiem un vairāk tika izmantoti Krievijas avoti, tomēr tajos nav vērojama paļaušanās uz citu valstu tendenciozu informāciju vai mēģinājumi konfrontēt “Latvijas valsts aizsardzības vēstījumam”.

Pētījumā tiek ieteikts valsts institūcijām sniegt lielāku atbalstu plašsaziņas līdzekļiem. Tiek rosināts valsts institūciju sniegto informāciju padarīt vienkāršāk uztveramu, sniegt medijiem informāciju no pēc iespējas plašāka avotu loka, vienlaikus izvairoties no izteikta sava vērtējuma piedāvāšanas, ko var uztvert arī kā sava viedokļa uzspiešanu. Tā vietā būtu ieteicams vairāk paļauties uz faktoloģisku informāciju, kā arī sabiedroto valstu un organizāciju un ekspertu viedokļiem, kā arī uz pašas sabiedrības un mediju spriedumiem, tādējādi palīdzot attīstīt sabiedrības kritisko domāšanu un mediju neatkarību.

Pētījumu lasi šeit.

Publicēts 01. decembris, 2016