Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk

2016. gada aprīlī Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis jūtoties nokaunējies par to, ka Igaunijā budžets ir lielāks par desmit miljardiem, bet mums - it kā lielākai valstij ar lielāku ekonomiku, ir pāri septiņiem miljardiem. Vai Valsts prezidenta satraukumam ir pamats? Vai tiešām Igaunijas valsts ir tik nozīmīgi spējīgāka par Latviju? Ja tā, tad kādi faktori ir noteikuši pastāvošās atšķirības? Vai šīs atšķirības slēpj grāmatvedības uzskaites īpatnības, vai tomēr runa ir par dziļām strukturālām atšķirībām?

Latvijas Ārpolitikas institūts nāk klajā ar jaunāko pētījumu: „Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk.”

Pētījums analizē valsts budžeta izdevumu politiku Latvijā un Igaunijā sadalījumā pēc valdības funkcijām, ekonomiskajām kategorijām un valsts pārvaldes līmeņiem. Secīgi uzmanība tiek pievērsta valsts ieņēmumu politikas analīzei, tajā skaitā arī fiskālās disciplīnas aspektiem. Šajā daļā tiek izvērtētas arī budžeta veidošanas procedūras abās valstīs. Trešajā daļā tiek aplūkota valsts budžeta saistība ar iedzīvotāju uzticību valdībai un ekonomiskās izaugsmes riskiem.

Pētījuma autors Aldis Austers secina, ka visbūtiskākās atšķirības Latvijas un Igaunijas valstu budžetos tiek novērotas valstu uzskaites īpatnībās tieši valstu pārvaldes apakšlīmeņos – pašvaldību un sociālo apdrošināšanu jomās. Tostarp arī ekonomiskā rakstura dažādība sevī iekļauj ekonomikas izaugsmes dinamiku, kas vēsturiski starp valstīm ir veidojusies atšķirīgi. Turklāt starp abām valstīm pastāv arī nozīmīgas atšķirības tautsaimniecības ražīgumā un konkurētspējā.  Pētījuma autors norāda uz to, ka Latvijas nodokļu sistēma ir izteikti regresīvāka nekā Igaunijas un, neskatoties uz daudz zemāku nodokļu slogu, Latvijā tā ir nedraudzīgāka ekonomiskajai izaugsmei, turklāt nodokļu potenciāls abās valstīs netiek izmantots līdzīgi. Zemais Latvijas sabiedrības uzticības līmenis valdībai un politiskajām institūcijām būtiski ietekmē sabiedrības gatavību akceptēt augstāku nodokļu slogu. Atšķirības tiek novērotas arī valstu tiesiskajā kultūrā.

Autors atgādina, ka valsts budžets ir nozīmīgs valsts pārvaldes rīks, īpaši labklājības tipa demokrātiskās kapitālisma valstīs, kādas ir Rietumeiropas valstis, tajā skaitā arī Latvija un Igaunija. Ar valsts budžeta palīdzību tiek akumulēti un pārdalīti resursi, lai nodrošinātu valsts iekšējo un ārējo drošību, izglītību, tiesiskumu, valsts nozīmes infrastruktūras attīstību un – jo īpaši būtiski – nevienlīdzības mazināšanu. Atkarībā no tā, kā tiek veidots valsts budžets, ir atkarīgas investīcijas ekonomikā, kopējais sabiedrības patēriņš, arīdzan nodarbinātība un finansiālā stabilitāte, turklāt valsts fiskālā politika līdzās monetārajai politikai, ir nozīmīgs instruments sabalansētas ekonomiskās attīstības veidošanā.

Pētījums veic kvalitatīvu dažādu aspektu novērtējumu starp valstīm kā arī iezīmē galvenās atšķirības un to rašanās avotus. Starp Latviju un Igauniju pastāv kā vērā ņemamu uzskaites īpatnību atšķirības tā arī virkne ekonomiska un strukturāla rakstura dažādības.

Pētījumu lasi šeit.

Publicēts 20. decembris, 2016