Igaunijas prezidentūra ES - Austrumu partnerības valstu iespējas un izaicinājumi

Pavisam nesen, 1. jūlijā, par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti kļuva Igaunija un viena no jaunās prezidentūras prioritātēm ir Austrumu partnerība, stāsta Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa Universitātes lektora pienākumu izpildītāja Diāna Potjomkina.

Šobrīd mēs redzam, ka Igaunija ir izvēlējusies to pašu ceļu, kas tika aizsākts Rīgas samitā, 2015. gada maijā un Igaunija izvēlas nenākt klajā ar jauniem ambicioziem priekšlikumiem. Tendences paliek nemainīgas, tās sevī ietver drošības jautājumu loku Austrumu partnervalstīs, sabiedrības noturības veicināšanu, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, stāsta LĀI pētniece, RSU lektora p.i. Diāna Potjomkina.

Vienlaicīgi pētniece norāda, ka ES sadarbības iespējas piedāvā visām sešām Austrumu partnerības valstīm, tostarp arī Baltkrievijai, Armēnijai un Azerbaidžānai, kas to lēnā progresa dēļ demokrātijas un cilvēktiesību jomā, iepriekš tika mazliet atstātas novārtā.

Līdz ar Igaunijas prezidentūru, Austrumu partnerības valstis sagaida papildus novitātes papildus iespējas sadarbībai ar ES. Bet līdz ar dažādi pārstāvētajiem viedokļiem attiecībā uz Austrumu partnerību ES iekšienē, mūs sagaida arī vairāki izaicinājumi. Pāris no šiem izaicinājumiem būs sabalansēt ES principus, intereses, tostarp arī partnervalstu intereses un vajadzības, norāda LĀI pētniece, RSU lektora p.i. Diāna Potjomkina

Video komentārs tapis LĀI un RSU kopīgā projekta “100 sekundes ārpolitikas fokusā” ietvaros.

Publicēts 04. jūlijs, 2017

Autors Diāna Potjomkina