Diaspora kā Latvijas ārpolitikas prioritāte

Latvijas diasporas pārstāvju skaits pasaulē ir ap 370 tūkstošiem, kas ir vairāk nekā 15 % no Latvijas iedzīvotāju skaita, un diasporas politikas īstenošana ir viena no Ārlietu ministrijas darbības prioritātēm. Atzīstot diasporas nepietiekami novērtēto un izmantoto potenciālu, tā tiek arvien vairāk apzināta kā resurss. Vērojams fokuss attiecībā uz cilvēkkapitāla ar pievienoto vērtību piesaistīšanu, kā arī tiek meklēti veidi diasporas ekspertīzes iesaistei Latvijas tautsaimniecībā bez reemigrācijas.

Ārlietu ministra 2016. gada ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā minēti trīs no četriem “Rīcības plāna Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017. gadam” noteiktajiem rīcības virzieniem: diasporas saiknes ar Latviju uzturēšana, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšana, diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšana un sadarbības ekonomikas jomā stiprināšana. Īpaši uzsvērta arī Latvijas simtgades cienīga atzīmēšana ārvalstīs, taču ceturtais rīcības virziens, reemigrācijas atbalsts, netiek pieminēts. Par reemigrācijas virziena aktualitātes mazināšanos savā ziņā liecina arī Ekonomikas ministrijas paziņojums par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna neturpināšanu pēc 2013.-2016. gada plāna noslēgšanas, kā arī Ministru prezidenta paustā nostāja, ka Latvijai piederīgos var aicināt atgriezties dzimtenē pie atbilstoša ekonomiska piedāvājuma esamības.[i]

2016. gadā veiksmīga sadarbība attīstījusies kultūras un diasporas NVO darbības ietvaros, valstij sniedzot atbalstu diasporas organizāciju projektu īstenošanai 27 valstīs. Nozīmīgu devumu diasporas izziņā turpinājis sniegt LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (LU DMPC), kas ar Ārlietu ministrijas atbalstu darbojas trešo gadu. Uz 2015. gadā noslēgtā vērienīgā diasporas pētījuma[ii] bāzes 2016. gadā tika turpināta diasporas profila analīze, sniedzot izpratni par Latvijas izcelsmes uzņēmējiem, diasporas bērnu latviešu valodas prasmi, kā arī veikta Latvijā pirmā reemigrantu aptauja un pētniecības projekts par Amerikā un Kanādā dzimušo latviešu repatriācijas un reemigrācijas potenciālu. Tāpat jau sesto gadu Latvijā norisinājās atbildīgo valsts ministriju un diasporas organizāciju kopīgi organizētā konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”. Konferencē pieņemtās rezolūcijas, kā arī diasporas organizāciju rezolūciju un pētnieku ieteikumi atbilstoši četriem Rīcības plāna par sadarbību ar diasporu noteiktajiem virzieniem ir minēti šī raksta izklāstā, līdz ar īsu pārskatu par sadarbības attīstības tendencēm 2016. gadā.

Sadarbībai ar diasporu noteikto četru rīcības virzienu[iii] īstenošanas pasākumi un ieteikumi no diasporas organizāciju un pētnieku puses

1) Latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšana pasaulē. No diasporas organizāciju puses ļoti atzinīgi tiek novērtēta sadarbība un valsts atbalsts kultūras jomā. Tiek realizēts atbalsts projektiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai un latviešu kultūras pieejamībai Eiropā, ASV, Austrālijā un Krievijā. Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir iesaistīta Latvijas simtgades svinību plānošanā, un tās atzīmēšanai pasaulē piešķirts ievērojams līdzfinansējums.

Savukārt kā problemātisks ir iezīmējies valodas jautājums – “Latvijas emigrantu kopienas” pētījums atklāj faktus par diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos. Tas liecina, ka kopumā latviešu valodu ļoti labi pārvalda tikai 27 % latviešu bērnu 3-17 gadu vecumā, bet vairāk nekā pusei latviešu valodas zināšanas ir viduvējas, vājas vai to nav vispār. Tomēr lielākā daļa (68 %) ārzemēs dzīvojošo latviešu vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu,[iv] sekmējot saiknes veidošanu ar Latviju un atvieglojot atgriešanos dzimtenē. Diasporas konferences rezolūcijā pausts ieteikums atbalstīt paplašinātas iespējas apgūt latviešu valodu, attīstīt vienotu izglītības platformu valodas apguvei tālmācībā, tostarp attīstot Izglītības un zinātnes ministrijas un diasporas organizāciju aizsākto projektu, e-vidē veidojot kursus atbilstoši valodas apguves līmeņiem.[v] Tāpat arī izskan ieteikums sadarbībā ar diasporas virsorganizācijām izstrādāt diasporas izglītības attīstības koncepciju un bērnu un jauniešu latviskās piederības veicināšanai atbalstīt diasporas un Latvijas skolēnu apmaiņas un studentu piesaisti.

2) Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana. Diasporas organizācijas kā ļoti veiksmīgas ir atzinušas Sabiedrības integrācijas fonda jau otro gadu realizētās diasporas NVO darbības un bērnu ārpusskolas pasākumu atbalsta programmas ar mērķi veicināt diasporas pašorganizēšanos un tās pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē. Projekti realizēti kultūras, izglītības, pētniecības, ekonomikas un sporta jomās.

Ārlietu ministra ziņojumā paustā apņemšanās “pilnvērtīgi iesaistīt ārzemēs dzīvojošo tautiešus Latvijā notiekošos procesos” un ārpolitikas mērķu sasniegšanā aktīvi iesaistīt “visus Latvijai pieejamos intelektuālos resursus, tostarp starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas pilsoņu ekspertīzi un Latvijas diasporas organizāciju trešajās valstīs potenciālu”[vi] ir grūti izvērtējamas informācijas nepieejamības dēļ. Taču atzinīgi vērtējama ir diasporas organizāciju iniciatīva Latvijas izcelsmes dažādu jomu profesionāļu, īpaši ES iestādēs un citās starptautiskās organizācijās strādājošo, apzināšanā (www.latviesi.com/kontaktbirza) un rosināšanā uz savstarpējiem kontaktiem un atgriezenisko saikni ar Latviju.[vii]

Pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai diasporas konferences rezolūcijas aicina valsti atbalstīt regulāru diasporas pārstāvības forumu – diasporas stratēģiskā redzējuma definēšanai un iekļaušanai Latvijas valdības un Saeimas darba kārtībā attiecībā uz Latvijas izaugsmi un rīcībpolitikas virzību. Uzsverot pilsoniskās līdzdalības attālināto formu nozīmi diasporas iesaistei Latvijas sabiedriski politiskajās norisēs, īpaši ceļā uz nākamajām vēlēšanām, rezolūcija aicina atbalstīt portāla manabalss.lv autorizēšanās sistēmas iespēju paplašināšanu. Savukārt LU DMPC pētījumos uzsvērta diasporas nepietiekama informētība par dubultpilsonības iespējām, kas arī ietver potenciālu sekmēt diasporas pilsonisko un politisko iesaisti.

3) Sadarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aprites veicināšanā. 2016. gada Saeimas ārpolitikas debatēs Ārlietu ministrs īpaši uzsver atbalstu jaunu iespēju meklēšanai ekonomikas un inovāciju jomā.[viii] Šī mērķa īstenošanas spilgti piemēri ir kopīgi ar PBLA rīkotā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF), kas divreiz norisinājies Rīgā, pirmais Āzijas un Klusā okeāna reģionālais pasākums Austrālijā 2016. gada nogalē, kā arī iecere nākamo PLEIF reģionālo pasākumu rīkot Ziemeļamerikā, atjaunot Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ASV un izstrādāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stratēģiju sadarbībai ar diasporu.

Ārlietu ministrs uzsver tautiešu ārvalstīs vērtīgo lomu Latvijas uzņēmumu atbalstam ārvalstu tirgos. Ņemot vērā diasporas aptaujā uzrādīto Latvijas izcelsmes uzņēmēju un pašnodarbināto ārkārtīgi zemo uzticēšanās līmeni Latvijas valdībai,[ix] nodokļu, tiesu sistēmai un policijai, sadarbība ar diasporas uzņēmējiem ārvalstu tirgos pašreiz tiešām vērtējama kā daudz iespējamāka nekā diasporas uzņēmēju piesaiste Latvijas ekonomikai. LU DMPC publicētais ziņojums par Latvijas izcelsmes uzņēmējiem ārzemēs liecina, ka augstais neuzticēšanās līmenis nerada bāzi “sadarbības modeļu un iniciatīvu, kur nepieciešama valdības pārstāvju iesaiste, īstenošanai”. Tomēr daudzi diasporas uzņēmēji un pašnodarbinātie (44 %) norāda, ka pie noteiktām situācijas izmaiņām varētu atgriezties Latvijā, un aptuveni puse pieļauj iespēju nākotnē dibināt uzņēmumu Latvijā.[x]

Diasporas konferences rezolūcijā pausts aicinājums Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Ārlietu ministriju, PBLA un pētniekiem izstrādāt stratēģiju Latvijas diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā, balstoties uz citu valstu pozitīvās prakses piemēriem un Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģiskajām prioritātēm, nospraust konkrētus rīcības virzienus un noteikt atbildīgos par diasporas profesionāļu apzināšanu un sadarbības veicināšanu. Latvijas Ministru prezidents tiek aicināts aktivizēt pēc 2015. gada PLEIF izveidoto diasporas uzņēmēju konsultatīvo padomi kā komunikācijas platformu starp Latvijas diasporas uzņēmējiem un dažādu nozaru speciālistiem un Latvijas valdību un atbildīgajām nozaru ministrijām.

4) Atbalsta sniegšana tiem, kuri vēlas atgriezties. Jāatzīmē, ka “Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016. gadam” primārais mērķis nebija veicināt atgriešanās procesu, bet nodrošināt praktisku palīdzību reintegrācijas procesam tiem, kas plāno vai jau ir atgriezušies Latvijā. Izvērtējot atbalsta pasākumiem piešķirto ierobežoto finansējuma apmēru, LU Filozofijas un socioloģijas institūta ziņojumā par reemigrācijas politiku secināts, ka tā ir bijusi simboliska – apliecinājums, ka Latvijai rūp aizbraukušo cilvēku atgriešanās un iekļaušanās sabiedrībā. Ziņojumā arī vērsta uzmanība uz to, ka atsevišķos rīcības virzienos ir vērojama selektīva pieeja atbalsta sniegšanā, īpaši akcentējot augsti kvalificētu speciālistu, ārvalstu augstskolu absolventu, uzņēmējdarbības attīstītāju atgriešanos, un arī saiknes ar diasporu veidošanā liela nozīme ir piešķirta tam, kā sekmēt diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.[xi] Aptaujas liecina, ka kopumā ārvalstīs dzīvojošie ir bijuši ļoti vāji informēti par Reemigrācijas atbalsta plānu, un atgriešanās lēmuma pieņemšanā tam nav bijusi nekāda nozīme.[xii]

Tomēr neraugoties uz ierobežoto informētību un finanšu resursiem plāna īstenošanai, ziņojumā atzīts, ka kopumā Reemigrācijas plānā ietvertie pasākumi atbilst mērķa grupas vajadzībām (atbalsts skolēniem iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, informācijas sniegšana par administratīviem jautājumiem, latviešu valodas apguve, studiju kredīta dzēšana), un ka tas pamazām ticis īstenots. Kā minēts, Reemigrācijas plānu pēc 2016. gada nav paredzēts turpināt, taču no diasporas organizāciju un pētnieku puses pausti aicinājumi Latvijas valdībai noteikti turpināt reemigrācijas atbalsta pasākumus, veicinot informētību par tiem, apkopojot tos vienas pieturas aģentūrā, kā arī vairāk iesaistot pašvaldības un īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem.[xiii]

E. Kļaves ziņojumā sniegtā Reemigrācijas politikas attīstības analīze liecina, ka sākotnēji tā veidojusies kā atbilde uz nākotnē paredzamo darba spēka trūkumu Latvijā, un tādējādi Reemigrācijas atbalsta plāna turpināšana būtu pamatota arī no šī aspekta.[xiv] LU DMPC pētniece atzīst, ka cilvēkkapitāla zaudējumu ekonomiski varētu kompensēt iebraucēji no citām valstīm, bet tam Latvijas iedzīvotāji nav gatavi.[xv] Diasporas aptauja liecina, ka reemigrācijas potenciāls ir ievērojams: 16 % pieļauj atgriešanos laikā līdz pieciem gadiem, 41 % – ja valstī mainītos apstākļi, 16 % – vecumdienās. 2016. gada LU DMPC pētījums par ASV un Kanādā dzīvojošo latviešu reemigrācijas potenciālu atklāj, ka aptuveni 8 % no respondentiem ir konkrēti plāni tuvāko piecu gadu laikā pārvākties uz dzīvi Latvijā, un aptuveni 7 % jau dzīvo Latvijā.[xvi] Pētījumā arī norādīts, ka informācija par reemigrācijas atbalsta pasākumiem un dubultpilsonības iespējām ir sadrumstalota un grūti atrodama, tādēļ ir nepieciešams izveidot Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā paredzēto, bet nerealizēto vienas pieturas aģentūras interneta vietni, sistematizējot un padarot informāciju par dzīvi Latvijā un repatriācijas iespējām viegli pieejamu.[xvii]

Rekomendācijas sadarbības ar diasporu uzlabošanai

2016. gadā no diasporas pārstāvju un pētnieku puses kā īpaši aktuāli izskanējuši sadarbības ar diasporu pārvaldības un komunikācijas jautājumi, kā arī uz iekšpolitiku attiecināmi jautājumi, kas ietekmē sadarbību ar diasporu. Ņemot vērā aptaujā uzrādīto diasporas pārstāvju kraso neuzticību valsts pārvaldei un augsto korupcijas risku valstī, kas ir fundamentāls šķērslis sadarbības attīstībai, PBLA aicina Latvijas valdību īstenot konkrētu un mērķtiecīgu rīcību korupcijas apkarošanā un ieklausīties Ārvalstu investoru padomes un Latvijas uzņēmēju asociāciju ieteikumos attiecībā uz Latvijas ēnu ekonomikas mazināšanu, uzņēmējdarbības vides, maksātnespējas procesu un tiesu sistēmas darbības sakārtošanu.[xviii] Uzlabojumiem šajās sfērās ir primāra nozīme un lielākais potenciāls veicināt reemigrāciju un diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecībā.

Īpaši tiek uzsvētra arī nepieciešamība optimizēt diasporas pārvaldības modeli. Saskaņā ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018. gadam, atbildība par diasporas politiku ir Kultūras, Ārlietu, Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju, kā arī citu atbildīgo valsts institūciju pārraudzībā. Diasporas organizācijas aicina Kultūras ministriju pamatnostādņu izstrādē darbības periodam pēc 2018. gada atdalīt diasporas jautājumus no plašākā integrācijas politikas ietvara, izstrādājot atsevišķu politikas plānošanas dokumentu, un stiprināt Ārlietu ministrijas lomu diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.[xix] Izstrādājot pārvaldības un sadarbības politiku, izskan aicinājumi ņemt vērā citu valstu (piemēram, Lietuvas, Īrijas, Izraēlas) diasporas pārvaldības modeļus un labās prakses piemērus. Lai diasporas pārvaldības nākotnes modelis būtu “lemtspējīgs, pārredzams un ilgtspējīgs”, Eiropas Latviešu apvienība aicina paredzēt skaidru un autoritatīvu atbildības deleģējumu par diasporas lietām Ministru kabineta sastāvā un nodrošināt diasporas lietu pārnozaru koordināciju augstā līmenī (piemēram, augsta līmeņa Diasporas lietu padomes ietvarā pie Ministru prezidenta).[xx]

Rezolūcijās uzmanība vērsta arī uz nepieciešamību uzlabot komunikācijas efektivitāti starp valsti un diasporu – aptaujas atklāj zemu informētības līmeni diasporas vidū par valsts programmām. Pētnieki atzīst, ka diasporas efektīva informēšana ir “liels izaicinājums, kas prasa kopējus centienus, sadarbību starp dažādām organizācijām un institūcijām”.[xxi] Valsts komunicē ar diasporas organizācijām, taču tajās šobrīd, vismaz Eiropā, ir iesaistīti tikai aptuveni 12 procenti diasporas pārstāvju.[xxii] Lai aizsniegtu arī tos, kas nav iesaistījušies diasporas sabiedrisko organizāciju dzīvē, liela loma ir internetā ērti pieejamai informācijai. Atzīstama ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Ārlietu ministrijas jau trešo gadu atbalstītā iniciatīva televīzijas sižetu veidošanai par diasporas tematiku, kas, cerams, turpmākos gados aptvers ne tikai Īriju, bet visu latviešu diasporu pasaulē. Šādi informatīvi sižeti uzlabotu arī Latvijas sabiedrības informētību par diasporas aktivitātēm, kas pašlaik, kā liecina PBLA veiktā sabiedriskās domas aptauja, ir visai zema.[xxiii] Arī Diasporas uzņēmēju padome uzsver efektīvas diasporas komunikāciju stratēģijas izstrādi un īstenošanu kā Latvijas valsts primāro uzdevumu, lai piesaistītu patriotiski noskaņoto, augsti kvalificēto diasporu, kura arī neatgriežoties Latvijā var dot ieguldījumu valstij, investējot savu ekspertīzi un līdzekļus. “Komunicējot ar Latvijas diasporu pasaulē, skaidrojot iespējas iesaistīties Latvijas tautsaimniecībā, skaidrojot Latvijas darba tirgus situāciju, ir iespējams trūkstošo Latvijas speciālistu vietu aizpildei izmantot Latvijas diasporu pasaulē.”[xxiv]

Komunikācijai ar diasporu īpaši svarīga nozīme ir 2017. gadā, gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, kas sniedz unikālas iespējas saiknes ar diasporu uzlabošanai. Apsveicamas ir ieceres vērienīgās svinības izmantot, gan lai veicinātu Latvijas publicitāti un piesaistītu ārvalstu pārstāvju interesi par iespējām Latvijā, gan lai veicinātu diasporas organizāciju iesaisti valsts simtgades pasākumu organizēšanā – daudzsološa, piemēram, ir iecerētā sadarbība Latvijas un latviešu devuma apzināšanā konkrētu valstu attīstībā. Taču vienlīdz nozīmīgi ir izmantot Latvijas simtgades notikuma tautas vienošanas un piederības radīšanas potenciālu, lai apzinātu, uzrunātu un iekļautu svinību pasākumu norisē plašāku diasporas daļu pasaulē, kas nav iesaistīta diasporas organizācijās un kam saikne ar Latviju zudusi, tādējādi mainot diasporas aptaujās uzrādīto viedokli par valsts neieinteresētību.

Īpaši centieni 2017. gadā jāveltī diasporas jauniešu un bērnu iesaistei un saiknes ar Latviju veicināšanai – gan simtgades svinību ietvaros, gan vispārīgi veicinot valodas prasmju uzlabošanas atbalsta pasākumus, īpaši ar tālmācības un apmaiņu palīdzību. Lai gan nav sagaidāma reemigrācijas palielināšanās, kamēr neuzlabojas ekonomiskais piedāvājums valstī, tomēr intensīvāka sadarbība ar diasporu simtgades svinību rīkošanā var veicināt diasporas turpmāku iesaisti Latvijas procesos un tautsaimniecībā. Tāpat sadarbības paplašināšana simtgades ietvaros sniedz iespējas uzlabot sadarbības ar diasporu pārvaldības un komunikācijas instrumentu efektivitāti, kā arī turpināt jaunā līmenī jau aizsāktās iniciatīvas kultūras pieejamības un diasporas NVO atbalstam, paplašināt diasporas izpētes iespējas un kopumā uzlabot Latvijas saikni ar diasporu, un veicināt kopīgu transna

[i] “Kučinskis: Mēs nevaram aicināt braukt mājās, ja mums nav nekā, ko piedāvāt,” Tvnet, 04.03.2016., http://www.tvnet.lv/online_tv/57213-kucinskis_mes_nevaram_aicinat_braukt_majas_ja_mums_nav_neka_ko_piedavat

[ii] “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika,” ESF finansēts projekts, kā ietvaros aptaujāti aptuveni 14 000 ārpus Latvijas dzīvojoši Latvijas valstspiederīgie.

[iii] “Rīcības plāns Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017. gadam,” Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 15.07.2014., http://www.mfa.gov.lv/data/file/AMPlans_150714_Diaspora.662.pdf, 11.

[iv] Inta Mieriņa, “Dzīvojot ārpus Latvijas, strauji asimilējas latviešu bērni,” Migracija.lv, 15.03.2016., http://migracija.lv/post/141083631068/dzīvojot-ārpus-latvijas-strauji-asimilējas

[v] Dace Dalbiņa, “Valsts atbalsts diasporai,” Diasporas konference 2016, 03.08.2016., http://www.diasporaskonference2016.com/429840208, 13-14.

[vi] “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos,” Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 05.01.2016., http://www.mfa.gov.lv/images/AM_05012016_2.pdf

[vii] “Eiropas Latviešu apvienība aicina uz ciešāku sadarbību starptautiskajās organizācijās strādājošos Latvijas cilvēkus,” Eiropas Latviešu apvienība, 31.10.2016., http://www.ela.lv/site_jaunumi_226.html

[viii] “Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs 2016. gada 26. janvārī”, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 26.01.2016., http://www.mfa.gov.lv/arlietu-ministra-edgara-rinkevica-uzruna-saeimas-arpolitikas-debates-2016-gada-26-janvari

[ix] Skalā no 0-10 vairāk nekā 60% diasporas uzņēmēju un pašnodarbināto snieguši vērtējumu “0”, bet tikai 6% - vairāk nekā “5”; 81% diasporas uzņēmēju ir neapmierināti ar Latvijas valdības darbu.

[x] Inta Mieriņa, “Latvijas izcelsmes uzņēmēji ārpus Latvijas: raksturojums un sadarbības potenciāls,” LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, 2016, http://www.diaspora.lu.lv/petijumi/

[xi] Evija Kļave, “Remigrācijas politikas novērtējums: politikas mērķa grupas perspektīva”, Migracija.lv, 12.08.2016., http://migracija.lv/post/148832117272/remigrācijas-politikas-novērtējums

[xii] 59 % izbraukušo nebija dzirdējuši par tā esamību un tikai 10 % zināja, ko tas ietver. Skatīt: Inta Mieriņa, “Diasporas potenciāla iesaiste Latvijas tautsaimniecībā”, Diasporas konference 2016, 2016, http://www.diasporaskonference2016.com/429854906

[xiii] “Eiropas Latviešu apvienības 2016. gada 19. un 20. marta biedru kopsapulces rezolūcijas,” Eiropas Latviešu apvienība, 20.03.2016., http://www.ela.lv/site_lemjam.html

[xiv] Evija Kļave, “Remigrācijas politikas novērtējums: politikas mērķa grupas perspektīva”, Migracija.lv, 12.08.2016., http://migracija.lv/post/148832117272/remigrācijas-politikas-novērtējums

[xv] Inta Mieriņa, “Kas ņemams vērā no pētījumiem par remigrantu vajadzībām”, Diasporas konference 2016, 04.08.2016, http://www.diasporaskonference2016.com/429855340, 3.

[xvi] Kopumā ASV un Kanādā dzīvo aptuveni 84 000 cilvēku ar latviešu saikni.

[xvii] “Kanādā un ASV dzimušie latviskas izcelsmes jaunieši pārceltos uz Latviju, bet trūkst informācijas,” Saeimas ziņas, 09.03.2016., http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24526-kanada-un-asv-dzimusie-latviskas-izcelsmes-jauniesi-parceltos-uz-latviju-bet-trukst-informacijas;

“LU pētniece: Ārzemju latvieši uzskata, ka Latvijā viegli atrast darbu”, BNS, 09.03.2016, http://financenet.tvnet.lv/viedokli/599555-lu_petniece_arzemju_latviesi_uzskata_ka_latvija_viegli_atrast_darbu

[xviii] “PBLA valdes sēdē Rīgā 2016. gada oktobrī pieņemtās rezolūcijas,” PBLA, 2016, http://www.pbla.lv/par-pbla/valdes-sedes/pbla-valdes-sede-riga-2016-gada-oktobri-pienemtas-rezolucijas/

[xix] Turpat.

[xx] “Eiropas Latviešu apvienība pauž nostāju attiecībā uz diasporas politikas pārvaldību,” Eiropas Latviešu apvienība, 10.10.2016., http://www.ela.lv/site_jaunumi_229.html

[xxi] Inta Mieriņa, “Diasporas potenciāla iesaiste Latvijas tautsaimniecībā”, Diasporas konference 2016, 04.08.2016., http://www.diasporaskonference2016.com/429854906

[xxii] Inta Mieriņa, Mārtiņš Kaprāns, Ilze Koroļeva, “Eiropā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo pilsoniskā aktivitāte,” Eiropas Latviešu apvienība, 2016, http://www.ela.lv/site_jaunumi_230.html, 31.

[xxiii] Ilze Garoza, “PBLA 60. gadskārta”, Laikraksts Latvietis, 09.09.2016, http://www.laikraksts.com/raksti/6583

[xxiv] Ieva Birka, “Diasporas padome: emigrējušos latviešus ir jāaicina kļūt par Latvijas vēstnešiem ārvalstu biznesa vidē”, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, 28.11.2016, http://www.diaspora.lu.lv/zinas/t/43344/

Publicēts 11. janvāris, 2017

Autors Alise Krapāne