Katalonijas pagrieziena punkts

Autors ir LU Politikas zinātnes 3. kursa students. Rakstā pausta tikai un vienīgi autora pozīcija.

Plānotais 1. oktobra referendums par Katalonijas neatkarības iegūšanu no Spānijas (gadījumā, ja tas notiks) būs zīmīgs notikums kā Spānijai un Katalonijas autonomajam apgabalam, tā arī Eiropas Savienībai (ES) kopumā. 2014. gada nesaistošais referendums uzrādīja rezultātus, kuros 80% no referenduma dalībniekiem atbalstīja reģiona neatkarību, sniedzot Spānijai nepārprotamu signālu par dialoga nepieciešamību katalāņu interešu apzināšanā un respektēšanā. Savukārt šobrīd 70% jeb lielākā daļa ir norādījuši, ka tomēr gribētu, lai referendums tiktu sarīkots un būtu skaidrība par reģiona nākotni.[1] Katalonijas ārlietu ministrs Rauls Romeva ir izteicies, ka 80% iedzīvotāju saprot, ka esošajai situācijai risinājums var tikt pieņemts balsojot. Aptaujas pirms svētdienas balsojuma norāda, ka par un pret atbalstītāju balsojums dalās uz pusi – 40 pret 40.[2] 
Taču jautājums ir par to, kā Spānijas centrālā valdība šos signālus ir uztvērusi un veicinājusi konflikta miermīlīgu atrisinājumu.
Spānijas centrālā valdība ir paziņojusi, ka 1. oktobrī paredzētais referendums ir uzskatāms par nelegālu, un tā ir gatava darīt visu, lai šis referendums nenotiktu. Referenduma rīkotājiem Spānijas valdība ir piespriedusi sodus, kas 8 amatpersonām sasniedz 12 000 eiro dienā, nosakot, ka soda naudas tiks aprēķinātas līdz brīdim, kamēr pilnībā netiks bloķēta balsojuma rīkošana.
Visupirms jāpiemin, ka Spānijas 1978. gada demokrātiskā konstitūcija, ko apstiprināja arī vairāk nekā 90% katalāņu vēlētāju, paredz to, ka reģioniem ir samērā liela autonomija, taču konstitūcija Kataloniju paredz arī kā daļu no „Spānijas tautas neatņemamas vienotības.”[3] Tas teorētiski var radīt manipulācijas iespējas abām pusēm, proti, kā Spānijai par tautas neatņemamu vienotību, tā Katalonijai – par autonomijas ierobežošanu no Spānijas puses.
Saistībā ar gaidāmo referendumu būtiski ir divi jautājumi – pirmkārt, vai neatkarības referendums vispār notiks, otrkārt, kas saistībā ar šo jautājumu varētu notikt pēc 1. oktobra.
Pirmkārt, ņemot vērā, ka referendums un ap to notiekošais ir pievērsis lielu uzmanību no ES dalībvalstu vidus – jebkurā gadījumā, tas izraisīs lielāku vai mazāku rezonansi vismaz ES līmenī. Tiesa gan, ES līmenī tiek uzsvērts, ka referendums ir iekšpolitiska rakstura, tādējādi ES no tā distancējoties.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ir paudis viedokli, ka gadījumā, ja referendumā lielākais vairākums nobalsos „par,” EK šo lēmumu cienīšot.[4] Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni savukārt ir paudis viedokli, ka „tā ir Spānijas problēma, kurā mēs neko daudz nevaram iesākt.”[5] Savukārt Latvijas nostāja drīzāk var tikt traktēta kā neitrāla – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir paudis viedokli, ka jautājums ir iekšpolitiska rakstura, cerot, ka abas iesaistītās puses spēs rast risinājumu, kas nebūtu pretrunā ne ar Konstitūciju, ne ar Spānijas teritoriālo vienotību.[6] ES nostāja pēc amatpersonu izteikumiem var tikt uzskatīta kā neitrāla, proti, tiek likts uzsvars uz to, ka referendums ir Spānijas iekšpolitikas lieta, vienlaikus norādot, ka tas ir arī pilsoņu tiesības izteikties.
Taču neskatoties uz to, Spānija ar visiem spēkiem cenšas apturēt Katalonijas neatkarības referenduma rīkotājus un ir devusi rīkojumu bloķēt iecirkņus. Tādēļ viennozīmīgi prognozēt to, vai referendums notiks vai nē, vai visi iecirkņi tiks bloķēti un, ja nē, kādi būs rezultāti, ir visnotaļ apgrūtinoši.
Otrkārt, jautājums ir par iespējamiem notikuma attīstības scenārijiem pēc 1. oktobra, neatkarīgi no tā, vai referendums notiks vai tas tiks bloķēts. Viens no ieguvumiem, gadījumā, ja paredzētais referendums tomēr notiks, ir skaidrāka neatkarības atbalstītāju īpatsvara apzināšana.
Prognozes par to, kāda būs tālākā notikumu attīstība, ja tomēr referendums no Spānijas puses tiks bloķēts, šobrīd izteikt ir pagrūti. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tiesību eksperti kritizē Spānijas centienus bloķēt paredzēto referendumu. ANO eksperts demokrātiskas un taisnīgas starptautiskas kārtības veicināšanā Alfreds de Zajass ir izteicis viedokli, ka ANO ir atbildīga par reģionāla un starptautiska miera uzturēšanu, un tā var sniegt konsultatīvus pakalpojumus, lai organizētu labi pārraudzītu referendumu.[7] ANO eksperti ir pauduši bažas par pilsonisko tiesību pārkāpumiem Katalonijā, norādot, ka politiķu aresti, apsūdzību izvirzīšana par musināšanu, kā arī tīmekļu vietņu bloķēšana pārkāpj personu pilsoniskās tiesības. Eksperti arī īpašā paziņojumā uzsvēra, ka Spānijas varasiestādēm ir pienākums ievērot šīs demokrātiskā sabiedrībā būtiskās pamatvērtības.[8] 
Taču neraugoties uz ANO ekspertu norādījumiem par būtiskiem pilsonisko tiesību pārkāpumiem, Spānijas policija un civilā gvarde veica stipru kontroli pār 29. septembrī Barselonā notikušo Katalonijas neatkarības referenduma atbalstīšanas manifestāciju, kurā pulcējās vairāki tūkstoši, lai paustu gatavību svētdien doties balsot par Katalonijas neatkarību. Tiek ziņots, ka policijas un civilās gvardes spēku uzdevums ir nepieļaut paredzēto referendumu un bloķēt balsošanas iecirkņus.[9] 
Rezumējot: neatkarīgi no tā, vai 1. oktobrī gaidāmais referendums notiks, tas Spānijas un Katalonijas nesaskaņās ieviesīs jaunu pagriezienu konflikta attīstībā. Ja referendums notiktu, tas dotu jaunus faktus tālākām diskusijām ar neskaidru rezultātu, taču ir ļoti liela iespējamība, ka tas nenotiks vai arī darbosies tikai daži balsošanas iecirkņi. Tas var sarežģīt esošo situāciju vēl vairāk, apgrūtinot risinājumu meklēšanu nākotnē. Īpaši bīstama var būt nekontrolējama konflikta eskalācija. Jebkurā gadījumā, pašlaik nešķiet, ka šim konfliktam tuvākajā laikā tiks rasts abas puses apmierinošs risinājums.

[1] Artjoms Konohovs, “Katalonijā pirms referenduma ielās iziet neatkarības atbalstītāji un pretinieki,” LSM, 2017. gada 30. septembris, http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/katalonija-pirms-referenduma-ielas-iziet-neatkaribas-atbalstitaji-un-pretinieki.a251898/

[2] “Raul Romeva: Catalonia Referendum „imposible to stop,”” Aljazeera.com, September 29, 2017,
http://www.aljazeera.com/news/2017/09/raul-romeva-catalonia-referendum-impossible-stop-170929190618050.html

[3] “Why the referendum on Catalan  indepence is illegal,” The Economist, September 26, 2017, https://www.economist.com/blogs/economist-explains/2017/09/economist-explains-17

[4] “ES cienīs Katalonijas balsojumu par neatkarību, pauž Junkers,” Delfi.lv, 2017. gada 14. septembris,  http://www.delfi.lv/news/arzemes/es-cienis-katalonijas-balsojumu-par-neatkaribu-pauz-junkers.d?id=49242145

[5] Sam Jones, “Catalan government says millions will turn out for referendum,” The Guardian, September 29, 2017, https://www.theguardian.com/world/2017/sep/29/catalan-referendum-independence-vote

[6] “Rinkēvičs cer, ka situācija Katalonijā neizies no juridiskiem  rāmjiem,” Leta, 2017. gada 26. septembris, http://www.la.lv/rinkevics-cer-ka-situacija-katalonija-neizies-no-juridiskiem-ramjiem/

[7] “UN rights experts criticise Spanish efforts to block Catalan vote,” The Guardian, September 28, 2017, https://www.theguardian.com/world/2017/sep/28/un-rights-experts-criticise-spanish-efforts-to-block-catalan-vote

[8] Aigars Smiltnieks, “ANO satraukta par Spānijas varas iestāžu rīcību Katalonijā,” “Rīta panorāma,” 2017. gada 29. septembris,
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-satraukta-par-spanijas-varas-iestazu-ricibu-katalonija.a251852/

[9] Artjoms Konohovs, “Barselona manifestē par Katalonijas neatkarību; Madride sūta papildspēkus referenduma nepieļaušanai,” 2017 gada 30. septembris, http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/barselona-manifeste-par-katalonijas-neatkaribu-madride-suta-papildspekus-referenduma-nepielausanai.a252031/

Publicēts 30. septembris, 2017

Autors Salvis Milts