Par Krievijas iebrukuma scenārijiem

NATO var nebūt spējīga aizstāvēt Latviju, un NATO var nevēlēties aizstāvēt Latviju. Šie pieņēmumi nav jauni, tomēr tos abus aktualizēja nesenais ASV domnīcas pētījums par NATO spējām aizsargāt Baltijas valstis, kā arī Lielbritānijas raidsabiedrības pārraide par iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā. Būtu svarīgi abus nevis kritizēt, bet gan izmantot Latvijas drošības stiprināšanā.

BBC pārraide “World War Three: Inside the War Room” par iespējamu Krievijas iebrukumu saņēmusi dažādus viedokļus, tostarp kritiku tepat Latvijā. Raidījums nepretendē uz zinātniskumu, tomēr tas visumā precīzi atspoguļo vienu no iespējamiem Krievijas iebrukuma veidiem Latvijā – tā, kā to redz gan rietumu drošības analītiķi, gan arī Krievijas militārie stratēģi. Cits iespējams variants – tiešs plaša mēroga uzbrukums – apskatīts “RAND Corporation” pētījumā “Reinforcing Deterrence on NATO’s Eastern Flank. Wargaming the Defense of the Baltics”.

Par to, vai Krievija kādreiz varētu izšķirties par šādu rīcību, var diskutēt ilgi un plaši. Tomēr, ja vēlamies noliegt šādu scenāriju iespējamību un tos kritizēt, ir vērts vaicāt, kāpēc ārējā aizsardzība un drošība ir kļuvušas par vienu no Latvijas prioritātēm un kāpēc tiek veicināta pastāvīga NATO bruņoto spēku izvietošana Latvijā.

NATO var nebūt spējīga aizstāvēt Latviju

Kopš iestāšanās NATO 2004.gadā Latvija ir pastāvīgi uzsvērusi, ka tās ārējā drošība balstās NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Tomēr jautājumi par NATO rīcībspēju ir bijuši aktuāli pastāvīgi – it īpaši līdz ar organizācijas daļēju pārorientēšanos uz starptautiskām operācijām un “jaunajiem draudiem”, kā arī paralēlo Krievijas bruņoto spēku nostiprināšanos. “Wikileaks” “nopludināto” materiālu ietvaros atklājās, ka vismaz sākotnēji NATO nemaz nebija Baltijas valstu aizsardzības plānu.

“RAND Corporation” pētījums nav pirmais, kas parāda, ka pie pašreizējām NATO spējām Eiropā nav iespējama efektīva Baltijas valstu aizsardzība. Pētījumā tiek spekulēts, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem vajadzētu ne vairāk par 60 stundām (Baltijas valstīm pozitīvākajā gadījumā), lai nokļūtu līdz Rīgai un Tallinai. Tajā norādīts uz NATO un Krievijas spēku nevienlīdzību Eiropā un it īpaši Baltijas valstu tuvumā. Baltijas valstu bruņotie spēki ir pārāk nelieli un tikai viegli bruņoti, un arī rotācijas kārtībā izvietotie NATO spēki ir nepietiekami. Ja NATO (galvenokārt ASV spēki) viegli bruņotie papildspēki varētu ierasties salīdzinoši ātri, tad smagās tehnikas nogādāšanai no ASV varot būt nepieciešamas pat vairākas nedēļas. Tieši tāpēc tiek norādīts uz vajadzību pēc ievērojamas NATO gatavības un klātbūtnes stiprināšanas reģionā, lai jau sākotnēji atturētu Krieviju no vēlmes pielietot militāru spēku.

NATO var nevēlēties aizstāvēt Latviju

BBC pārraide parādīja to, ka iespējamas krīzes gadījumā NATO kā organizācija var neaizstāvēt Latviju, un to, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.pants var izrādīties tikai teksts bez reāla seguma. Lai gan lēmumu pieņemšanas simulācijā raidījuma laikā “Lielbritānija” bija gatava aizstāvēt “Latviju”, labvēlīgie lēmumi nebija viennozīmīgi un tika pieņemti balsošanas ceļā. Bažas radīja tādi jautājumi, vai vispār ir vērts riskēt ar karavīru dzīvībām citas valsts aizsardzībā un vai ir vērts iesaistīties plašā konfrontācijā ar “Krieviju”, vai arī labāk samierināties ar jaunu “iesaldēto konfliktu” (šīs diskusijas var kalpot arī kā interesanta mācību viela starptautisko attiecību studentiem par lēmumu pieņemšanu ārpolitikā). Vēl svarīgāk atzīmēt, ka simulācijas ietvaros “NATO” neizšķīrās par militāras palīdzības sniegšanu “Latvijai”. Vairākas valstis ar “Vāciju” priekšgalā vēlējās nogaidīt ar situācijas attīstību un meklēt citus risinājumus. Atbildes reakciju nodrošināja “ASV” ar “Lielbritānijas” un atsevišķu citu valstu palīdzību. Tādējādi BBC pārraide vēlreiz ilustrēja bažas par to, ka Krievija iespējama iebrukuma gadījumā centīsies situāciju attēlot kā neviennozīmīgu – kā iespējamu iekšēju konfliktu, kam nav nepieciešama ārēja iejaukšanās, savukārt visi NATO sabiedrotie nespēs savā starpā vienoties.

Kā minētās televīzijas pārraides, tā arī pētījuma loma ir vērtējama kā pozitīvs ieguldījums Latvijas drošības veicināšanā. Ar tiem Krievijas iespējamie draudi tiek plašāk drošībiskoti – skaidrāk parādīti kā potenciāls apdraudējums, kas ir jāsamazina. Īpaši svarīga Baltijas valstu ievainojamības apzināšanās ir tajās Rietumeiropas valstīs, kurās pieaug vēlme atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas saistībā ar tās rīcību Ukrainā. Attiecīgi pieaug arī vēlme samierināties ar “iesaldēto” konfliktu Ukrainā un atgriezties pie attiecību normalizēšanās ar Krieviju – līdzīgi kā tas notika pēc Krievijas-Gruzijas 2008.gada konflikta. Gruzijai sekoja Ukraina, bet nav zināms, vai un kas sekos Ukrainai.

Publicēts 05. februāris, 2016

Autors Māris Andžāns