Diāna Potjomkina atbild uz jautājumu: Vai Latvijai nepieciešams ES lietu ministrs?

Pagājušonedēļ plaši izskanēja ideja uz Latvijas ES prezidentūras laiku izveidot "Eiropas lietu ministra" amatu. Latvijas Vēstneša portālam šo ideju komentēja Inga Skujiņa (Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktore), Edgars Rinkēvičs (ārlietu ministrs), Zanda Kalniņa-Lukaševica (Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja) un Diāna Potjomkina (LĀI pētniece).

Diānas Potjomkinas vērtējums:

"Analizējot jautājumu par nepieciešamību pēc Eiropas lietu ministra Latvijā, to labprāt skatīšos tādā kontekstā, kādā šī ideja izskanēja 10.aprīlī. Proti, ka ir vajadzīga papildu amatpersona, kas palīdzēs tikt galā ar prezidentūras uzliktajiem pienākumiem: ES Padomes sēžu vadīšanu, sadarbību ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, ar citām ES institūcijām, reprezentatīvās/publiskās funkcijas u.c., citādi ārlietu ministram vienlaikus fiziski būtu jāatrodas vairākās vietās.

Tādā griezumā, kā to pasniedza ES prezidentūras sekretariāts – amata izveide uz astoņiem mēnešiem, attiecīgi seši prezidentūras mēneši un divi sagatavošanās mēneši, bez jaunu struktūru veidošanas, nodrošinot tikai paša sekretariāta atbalstu – tas tiešām varētu būt veiksmīgs risinājums, lai sadalītu darbus. Protams, būs jāatrod kompetenta persona, kas varētu harmoniski iekļauties esošajā politiskajā un institucionālajā līdzsvarā, kas izcili pārzinātu ES lietas kopumā un konkrēti Latvijas prezidentūras "aizkulises" un kurai tajā pašā laikā būtu pietiekami liels ārpolitisks svars un atpazīstamība. Ņemot vērā, ka 2014.gadā paredzētas Saeimas vēlēšanas un jaunas valdības veidošana, jaunās amatpersonas meklējumi varētu būt politiski sarežģīti – ja jaunā valdība vispār atbalstīs šā amata izveidi.

Šķiet, ka šobrīd ir nepareizi izvēlēts jaunā posteņa apzīmējums – "Eiropas lietu ministrs" sabiedrībai rada asociācijas ar jaunu ES lietu resoru, izrietošajām maiņām koalīcijā un budžeta noslogojumu. Ministru kabineta iekārtas likums nosaka, ka var tikt izveidoti arī tādi amati, kam pakļautībā nav ministriju – Ministru prezidenta biedrs vai īpašu uzdevumu ministrs, otrajam pakļautībā var atrasties, cita starpā, "īpašu uzdevumu ministra sekretariāts". Precīzāks nosaukums mazinātu neskaidrības un pretestību.

Principā Ministru prezidenta biedra amats – kas simboliski nozīmētu ES lietu koordinācijas daļēju pāriešanu premjera līmenī – Latvijas apstākļos varētu būt veiksmīgs variants. Ilgtermiņā, nevis prezidentūras kontekstā Latvijā nebūtu lietderīgi veidot atsevišķu Eiropas lietu ministru un vēl jo mazāk – atsevišķu ministriju. Jau šobrīd koordinācija starp dažādām pārvaldes iestādēm ir pietiekami sarežģīta un sabiedrībā ir spēcīga tendence skatīt Eiropas lietas kā ārlietas, nevis kā pārnozaru, horizontālu jautājumu kopu. Tomēr ES lietu pāriešana, vismaz daļēji, premjera pakļautībā varētu ļaut sasniegt labāku koordināciju un labākus rezultātus.

Runājot par prezidentūras nodrošināšanu, jāuzsver, ka šī ir izcila iespēja Latvijai pozicionēties ES līmenī, apliecinot sevi kā uzticamu un prasmīgu sabiedroto. Tā saukto mazo valstu prezidentūras bieži vien ir visveiksmīgākās – atslēga te ir ieguldītais darbs, prasmes panākt kompromisu un mērķtiecīgi strādāt pie programmas izpildes. Jebkādi prezidentūrā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies ar uzviju, un ļoti labi, ka Latvija laicīgi ir sākusi gatavoties un stiprināt pārvaldes kapacitāti."

Raksta fragments ar Latvijas Vēstneša atļauju pārpublicēts no:

Vai Latvijā ir nepieciešams Eiropas lietu ministra amats?

Laura Platace, LV portāls Raksta pirmpublikācija LV portālā "Par likumu un valsti" 2013. gada 18. aprīlī: www.lvportals.lv 



Pilns raksts atrodams te:
http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=255009

Publicēts 18. aprīlis, 2013

Autors Diāna Potjomkina