Vācijas prezidentūras prioritātes – izdarītais un darāmais #EU2020DE

Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā ES sastopas virkni izaicinājumu, reģionālo konfliktu un stratēģisko jautājumu, uz kuriem tai ir jāreaģē. Tādējādi izvirzās jautājumi par ES Padomes prezidentūras rīcību, jo prezidentūra atbild par visu Eiropas Savienības politiku koordināciju un var nepastarpināti ietekmēt ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Vācija šobrīd ir savas prezidentūras termiņa vidū, un tā turpina aktīvi īstenot savas prioritātes. Vācijas prezidentūras apņemšanās ir iedalītas sešos virzienos.

Pirmais virziens skar šī gada lielāko izaicinājumu - COVID-19 pandēmijas pārvarēšanu. Šajā jautājumā Vācija plāno turpināt nodrošināt Eiropas Savienības valstu solidaritāti, paralēli radot apstākļus ekonomikas atveseļošanai. Kopā ar citām dalībvalstīm Vācija vēlās panākt vienošanos par lielāku autonomiju Eiropas Savienībā attiecībā uz zāļu piegādēm Eiropas iedzīvotājiem un nodrošināt viņiem brīvu un bezmaksas piekļuvi pie vakcīnām un medikamentiem.

Otrais prioritārais virziens, skar Eiropas tehnisko spēju attīstību. Tas paredz tehnoloģisku attīstību, kas godīgas konkurences apstākļos nodrošinās valstu labklājības palielināšanu. Vācija vēlās nodrošināt Eiropai vismodernākās prasmes galveno digitālo tehnoloģiju jomā, saglabājot Eiropas vienotā tirgus atvērtību.

Trešais virziens runā par godīgu Eiropu. Vācijas prezidentūras mērķis saistībā ar šo virzienu ir saistīts ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra ieviešanu. Tas paredz nevienlīdzības ES samazināšanu, sociālās aizsardzības uzlabošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu.

Kā ceturtais virziens ir paredzēts veidot ilgtspējīgu Eiropu. Padomes prezidentūras laikā Vācija vēlās turpināt darbu pie Eiropas klimata likuma projekta, lai Eiropas Savienība līdz 2050. gadam kļūtu neitrāla klimata jautājumos.

Piektais prioritārais virziens runā par drošības un kopīgām vērtībām Eiropā. Tas paredz, ka Vācijas kā prezidentūras valsts turpinās pildīt savu lomu starptautiskajā arēnā. Aktīvi un ambiciozi piedaloties klimata diplomātijā, ilgtspējības un Eiropas vērtību pārstāvēšanā starptautiskajā arenā.

Sestais virziens skar Eiropas lomu  pasaulē. Šajā jomā Vācija vēlās pārskatīt Eiropas Savienības iestāžu un dalībvalstu ārējo krīžu novēršanas un krīzes vadības instrumentu efektivitāti un ieviest pasākumus, lai tos vēl vairāk stiprinātu.  Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība par Rietumbalkānu valstīm, kā arī par dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm un kaimiņos esošo Āfrikas kontinentu. Vācijas prezidentūra ES Padomē arī veicinās ES tālāko atbalstu Afganistānai ceļā uz mieru, stabilitāti un izaugsmi - ar nosacījumu, ka notiek reformu centieni un progress attiecībā uz miera procesu.

Prezidentūras laikā Vācija, tāpat kā citas prezidentūras, negaidīti saskaras arī ar aktuālām problēmam, kas norisinājās politiskajā arenā.

Viens no šādiem izaicnājumiem ir Kalnu Karabahas konflikta eskalācija. Kā zināms, Kalnu Karabahas konflikts ir nepārtraukts bruņots konflikts starp Azerbaidžānu, kuru atbalsta Turcija, un starptautiski neatzīto Arcahas Republiku, kuru atbalsta Armēnija, apstrīdētajā Kalnu Karabahas reģionā. Konflikts saasinājās 1990. gadu sākumā un pārauga bruņotajā konfliktā. Diemžēl, 1994. gadā parakstītais pamiers, kas nodrošināja divu gadu desmitu relatīvu stabilitāti, ir kļuvis ievērojami trauslāks.

Vācija un daudzas citas valstis, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija aicina abas puses deeskalēt spriedzi un nekavējoties atsākt diplomātiskās sarunas.

Sabiedrības protesti pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā liek domāt par to, kāda būs tālākā iekšpolitisko procesu attīstība šajā valstī un kā ES reaģēt uz notiekošo savā kaimiņvalstī. ES neatzīst minētās vēlēšanas par brīvām un godīgam, tā asi kritizē drošības orgānu vardarbību pret miermīlīgiem demonstrantiem.

Reaģējot uz notiekošo, ES pieņēma lēmumu par ekonomiskajām sankcijām, kas vērstas pret Baltkrievijas valdošo aprindu funkcionāriem. Vācijas prezidentūras laikā ES vērīgi sekos tālākajām norisēm, un ja nepieciešams, pieņems lēmumu par papildu soļiem.

Bažas izraisa arī nesen notikusī Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļņija saindēšana. Ņemot vērā arī pārliecinošos laboratorijas izmeklējumu rezultātus, Vācija uzskata, ka Krievijas pusei pavisam noteikti ir jānes atbildība, noskaidrojot uzbrukuma apstākļus un veicot attiecīgas izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā to, ka šajā gadījumā tika izmantots starptautiskā mērogā aizliegts ķīmiskais ierocis, šeit nav runa par ne Krievijas iekšējo vai arī Vācijas un Krievijas divpusējo attiecību problēmu, bet gan par starptautiska mēroga lietu.

Arī Brexit process uzņem apgriezienus un ir atpakaļ dienas kārtībā.  Joprojām pastāv iespēja, ka Lielbritānija no 2021. gada būs ārpus ES sastāva bez atsevišķa un saistoša nolīguma. Vācijas prezidentūea ES Padomē ir vienota ar visiem partneriem Eiropas Savienībā,  un arī turpmāk tā atbalstīs Mišela Barnjē vadīto ES sarunu grupu. Tagad, nonākot finiša taisnē, tostarp sarunās, kas turpināsies katru dienu, būs svarīgi tomēr panākt kopīgu vienošanos par nolīgumu, kas var stāties spēkā 2021. gada  sākumā.

ES prezidentūras termiņa pēdējā trešdaļā notiks arī ASV prezidenta vēlēšanas. Vācijas prezidentūra ES Padomē ir pārliecināta, ka šīs vēlēšanas ietekmēs arī transatlantiskās attiecības, lai gan patlaban vēl nav iespējams pateikt, kā. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, ASV joprojām būs vissvarīgākā ES sabiedrotā ārpus Eiropas. Labas transatlantiskās attiecības ir ārkārtīgi nozīmīgas abām pusēm,- gan politiski, gan ekonomiski, kā arī no drošības aspekta.

Patlaban ir sācies ceturtais mēnesis kopš Vācijas prezidentūras sākuma. Pirmais mēnesis iezīmējās, iegūstot būtisku atbalstu gan turpmākajam Kohēzijas finansējumam, gan lauksaimniecībai, gan Rail Baltica tālākai attīstībai, gan arī ekonomikas atveseļošanai pandēmijas skartajās nozarēs. Nākošie mēneši iezīmējās ar uzvaru sarežģītā uzdevumā – ir panākta vienošanos par daudzgadu budžetu, kas ir ES septiņu gadu budžets. Vienošanās bija cieši saistīta arī ar lēmumu par  īpaša atveseļošanās fonda izveidi, kas palīdzēs pārvarēt Covid-19 izraisītās krīzes sekas.  Budžets ir sadalīts daudzgadu finanšu shēmas (MFF) un Nākamās Paaudzes ES (NGEU) plānos ar attiecīgi 1 074,3 un 750 miljardiem eiro. No šiem 750 miljardiem eiro lielākā daļa - 390 milijardi eiro ies grantos, bet mazākā daļa - 360 milijardi eiro ies aizdevumos ES dalībvalstīm.

Vācijai bija jāpanāk vienprātība starp dalībvalstīm, kas ir lielākās maksātājas, un to nevēlēšanos palielināt budžetu un saņēmējvalstu vēlmi nesamazināt budžetu un izdevumus. Tagad būs svarīgi panākt vienošanos arī ar Eiropas Parlamentu, kas būs liels izaicinājums ne tikai prezidentūrai.

Publicēts 10. novembris, 2020