Arkādija Babčenko inscenētā nāve un augšāmcelšanās
Arkādija Babčenko inscinētā nāve un augšāmcelšanās – notikumi, ka norisinājās 2018. gada 29. un 30. maijā – šķietami atkārtoti pievēruši starptautisko mediju uzmanību Krievijas režīma noziegumiem. Zīmīgi, ka ar žurnālista un disidenta Babčenko saistītā „specoperācija” pārklājās arī ar ieslodzījumā esošā ukraiņu kinorežisora Oļega Sencova badastreiku – šodien jau tā 19 dienu. Sencovam 2015. gadā tika piespriesti 20 gadi cietumā par atbasta sniegšanu teroristiskām organizācijām, kuras it kā vērsušās pret pēc 2014. gada martā noritējušās Krimas aneksijas izveidotajām Krievijas varas institūcijām Krimas teritorijā.
Žurnālistu-disidentu (īpaši Novaya Gazeta žurnālistu slepkavības) šķiet vairs nav jaunums. Pēdējos 20 gados noslepkavoti Anna Politkovskaja, Anastasia Baburova, Viktor Popkovs un Igors Domnikovs. Jāpiemin arī citi pētnieki un atīvisti, kas atklāti iestājās pret Krievijas varas vertikāles nostiprināšanos – piemāram, Natalia Estimirova, kuru nogalināja čečenijā, un Broiss Ņemvocs.
Taču situācija liek domāt arī par pavisam cietiem jautājumiem. Pirmkārt, Ukrainas valdībai šī ir lieliska iespēja uzlabot savu ārējo tēlu. Kaut arī Ukrainas drošības dienests (plašāk pazīstams kā SBU) šajā situācijā izglābis Babčenko dzīvību, dienesta reformas, kas panāktu tā piemērotību ES standartiem, joprojām nav ievestas; dienests iesaistīts arī vairākos cilvēktiesību pārkāpumu un korupcijas skandālos.
Tikpat svarīgi norādīt, ka šī nav pirmā žurnālistu slepkavība, kas norisinās Kijevā. 2015. gadā tika noslepkavots žurnālists Pavels Šermets, kas ļoti kritiski izteicās arī par pēc-Maidana Ukrainas varas autoritātēm. Pētnieciskās žurnālistikas centieni (piemēram, dokumentālajā filmā „Killing Pavel”, kuru veidoja Organized Crime and Corruption Reporting Project (OCCRP)) Ukrainā atklājuši arī, ka Ukrainas varas iestāžu oficiālajā versijā par notikušo ar Pāvelu pastāv vairākas nekonsekvences.
Treškārt, svarīgi uzdot jautājumu par to, kā Krievijas mediju propaganda post-patiesības pasaulē turpmāk izmantos Babčenko inscinētās nāves scenāriju, lai diskreditētu ziņas par turpmākā disidentu slepkavībām vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Gandrīz vai ciniskā izturēšanās pret cilvēka dzīvības cenu, kas atklājusies šo notikumu rezultātā, norāda, ka visi līdzekļi ir labi, lai palielinātu savas iespējas uzvarēt ideju un vērtību karā, kas norisinās Eiropas teritorijā.
Publicēts 01. jūnijs, 2018