Kā neizdevies aborta reformu likumprojekta balsojums atspulguļo Donalda Tuska vadītās koalīcijas īpatnības?

12. jūlijā Donalds Tusks piedzīvoja nozīmīgu sakāvi Polijas parlamentā (Turpmāk - Sejmā), kur tika noraidīts balsojums par likumprojektu, ar kuru dekriminalizētu palīdzības sniegšanu sievietei veikt abortu līdz 12. grūtniecības nedēļai. Vajadzīgā vairākuma sasniegšanai Tuska koalīcijai pietrūka tikai trīs balsu, neskatoties uz to, ka tai bija vairākums Sejmā.

Kaut arī bija paredzams, ka likumprojektam bija sagaidāma liela opozīcija no bijušās Polijas valdošās partijas “Likums un Taisnība” (Turpmāk - PiS) un galēji labējās “Konfederacja” partijas,  vaina gan šoreiz krīt uz paša Tuska koalīcijas biedriem - “Polijas Tautas Partiju”. Koalīcijas konservatīvākā partija nostājās pret likumprojektu, tādējādi sniedzot opozīcijai savas 24 balsis, bloķējot likumprojekta turpmāku virzību pašreizējā stāvoklī. Balsojums atspulguļo Tuska valdības īpatnību - sašķeltu koalīciju, kas nav ieinteresēta jaunas valdības veidošanā.

Kā Tusks nonāca līdz šādai valdībai?

Polijas 2023. gada vēlēšanas ir uzskatāmas par vienu no lielākajiem pavērsieniem Eiropas politiskajā klimatā pēdējos gados. Pēc rekordlielas vēlētāju aktivitātes, ap 74.4% balstiesīgo dalības, Polijas konservatīvā partija “Likums un Taisnība” jeb PiS saņēma 35.4% no balsīm. Lai arī tā bija pārliecinoša uzvara, PiS nespēja izveidot koalīciju ar pārējām partijām, kas bija pārvarējušas 5% pārstāvniecības slieksni. Sadarbība ar PiS valdības veidošanā bija sarkanā līnija lielākajai daļai no ievēlētajām partijām Sejmā. PiS ieviestās institucionālās reformas bija  ļoti nepopulāras, un tās ietekmēja pārējo partiju spēju konkurēt Polijas politiskajā klimatā. Turklāt, partijas, pie kurām PiS vērsās ar piedāvājumu veidot koalīciju, bija tās pašas partijas, pret kurām tika vērstas PiS vadītas dezinformācijas kampaņas līdz pat vēlēšanu rezultātu pasludināšanai. Tādējādi, šis uzdevums tika nodots Donaldam Tuskam un viņa partijai “Pilsoniskajai platformai” (Turpmāk - KO), kuri savu koalīcijas līgumu parakstīja 10. novembrī un kuru veidotā koalīcija izturēja uzticības balsojumu 12. decembrī.

Tuska koalīcijas īpatnība

Tuska koalīcija sastāv no 3 partijām - KO, apvienība “Trešais ceļš” jeb TD (sastāv no “Polijas Tautas partijas” un “Polija 2050”) un partija “Jaunie Kreisie”. 10. novembrī parakstītais koalīcijas līgums izklāja vairākas jaunās valdības prioritātes:

• Polijas pozīcijas stiprināšana ES un NATO;
• tiesiskuma un tiesu sistēmas reformas;
• publisko mediju ‘depolitizācija’ un preses brīvības reformas;
• nodokļu sistēmas reforma;
• aktīvi pievērsties izglītības, veselības aprūpes, naida runas apkarošanas un klimata jomām.
• aborta likuma reforma.

Tuska vadītā koalīcija apvieno plašu ideoloģiju spektru ar izteiktām uzskatu atšķirībām gan par koalīcijas līgumā iekļautajām prioritātēm, gan par citiem aktuāliem tematiem. Tieši šīs uzskatu atšķirības ir kā skaidrojums neveiksmīgajam aborta dekriminalizācijas likumprojektam. Lai arī aborta likumu mīkstināšana konceptuāli bija koalīcijas līgumā un Tuska koalīcijas partijas atbalstīja vispārēju virzienu, proti, grozīt PiS ieviestās reformas saistībā ar abortu, koalīcijā nepastāvēja ne vienprātība, ne kompromiss par konkrētu pieeju. Rezultāts rada bažas un jautājumus par Tuska spēju nodrošināt koalīcijas disciplīnu balsošanā, gadījumā, ja likumprojekts šķērso plašu viedokļu loku. Turklāt, ja koalīcijai ir jau tik lielas grūtības ieviest likumprojektus, kas tika noteikti kā prioritātes koalīcijas līgumā, kā izvērtīsies citu jautājumu izskatīšana?

Proti, Tuska kampaņa balstījās uz plašākiem solījumiem, kā tie, kas ir redzami koalīcijas līgumā. To starpā ir civilās partnerības atzīšana, in vitro apaugļošanos procedūras un kontracepcijas līdzekļu atzīšanu kā pamattiesības, valsts sektora darbinieku algu palielināšana, neapliekamā minimuma paaugstināšana, subsidizēta finansējuma reliģiskām organizācijām, kas tika veikts caur tā saucamo ‘Baznīcas fondu’, atcelšana, u.c.. Šie solījumi ir tie, kas Tusku padarīja par populāru kandidātu sieviešu, jauniešu, mērēno un kreisi noskaņoto vēlētāju vidū. Tikmēr “Polijas Tautas Partijas” biedri jau ir izrādījuši skepsi par sava atbalsta sniegšanu dažiem no jautājumiem. Turklāt, koalīcija nav vienisprātis arī par enerģētikas politikas virzību, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jautājumiem, taču jāiezīmē, ka esošās koalīcijas īpatnība ir, ka pagaidām nepastāv tās sabrukuma risks. Visas koalīcijas partijas ir spēcīgi noskaņotas pret koalīcijas veidošanu ar PiS vai arī ar galēji labējo “Konfederacja”. Tādējādi, nav īsti iespējama citu partiju kombinācija, kas veidotu jaunu vairākumu. Tomēr Iekšējās nesaskaņas koalīcijā būtiski ietekmē Tuska spēju pildīt savas kampaņas solījumus, ietekmējot gan KO, gan pārējo partiju popularitāti Polijā. Tuskam ir kritiski svarīgi nodrošināt balsotāju apmierinātību ar KO politiku un progresu, ņemot vērā gaidāmās Polijas prezidenta vēlēšanas 2025. gadā, kurās pastāv iespēja ievēlēt kādu no esošās koalīcijas partiju biedriem.

Tuskam priekšā stāv divi šķērsļi, lai panāktu savus politiskos solījumus balsotājiem. Pirmkārt, Tuskam ir jānodrošina koalīcijas vienprātība un disciplīna. Situāciju sarežģī fakts, ka koalīcija nav veidota no partijām, kas parasti izvēlētos sadarboties politikas veidošanā. Kā minēts iepriekš, Tuska koalīcijas partijas spēj vienoties par noteiktiem jautājumiem, taču starp tām pastāv nozīmīgas ideoloģiskas atšķirības, piemēram, sociālos jautājumos. Rezultātā, šis šķērslis varētu būt arī visgrūtākais, ko pārvarēt.

Otrkārt, Tuskam ir jānodrošina PiS stingrās opozīcijas pārvarēšana gan Sejmas balsojumos, gan Polijas prezidenta Andžeja Dudas veto pielietojumā. Ir skaidri redzams, ka PiS veidos nozīmīgu opozīciju Sejmā, kopā ar partiju “Konfederacja”, lai nodrošinātu, ka tās spētu gūt labumu no iespējamām iekšējām nesaskaņām koalīcijā. Tikmēr, likumprojekti, kurus koalīcijai izdosies pieņemt Sejmā, saskarsies ar iespējamu prezidenta Dudas veto. Ir svarīgi uzsvērt, ka PiS prioritāte ir nodrošināt likumprojektu ‘bloķēšanu’ tieši Sejmā nevis caur prezidenta veto. Sejmas gadījumā, tā ir kā politiska uzvara PiS, uz ko partija spēj parādīt, lai pārliecinātu savus balsotājus, ka tā vēl aizvien turpina cīnīties par savu ‘vērtību’ aizstāvēšanu. Turklāt, tā spēs veidot turpmāku kampaņu minot, ka esošā koalīcija nespēj vienoties un panākt vajadzīgo vairākumu. Tikmēr, prezidenta veto ir vairāk kā ‘abpusgriezīgs zobens’. Lai arī koalīcijas likumprojekta virzība uz brīdi ir apstādināta, Dudas veto ir sava veida politiska uzvara Tuska koalīcijai un zaudējums PiS. Katrs bloķētais koalīcijas likumprojekts ar prezidenta veto ir skaidra norāde, ka vienīgais šķērslis nozīmīgu reformu panākšanā bija PiS politiskā nostāja.