Katalonijas konflikta potenciālā ietekme uz Latviju un citām ES valstīm

*Raksts sākotnēji publicēts Latvijas Vēstneša portālā. 06.10.2017
Šis raksts nemeklē atbildi uz jautājumu, kam ir vai nav taisnība – Katalonijas neatkarības piekritējiem vai Spānijas teritoriālās vienotības atbalstītājiem. Tā vietā rakstā tiek pievērsta uzmanība ikdienā mazāk apspriestajam jautājumam par potenciālo konflikta attīstības ietekmi uz Latviju, kā arī citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Līdzīgi kā daudzos citos starptautiskās politikas jautājumos, arī šajā gadījumā vieglas izvēles nav gandrīz nevienai tieši vai pat netieši iesaistītai pusei. No vienas puses, mazām valstīm būtiska ir starptautisko tiesību, standartu un paražu ievērošana, jo tā rada drošu un prognozējamu vidi. Taču vēsturiski nemainīgajā ciniskajā un netaisnīgajā pasaules kārtībā mazām valstīm vēlams, pirmkārt, domāt par savu drošību un, otrkārt, atbalstīt tos, kas rūpējas par to drošību (pat gadījumos, kad sabiedroto darbība var tikt vērtēta dažādi). Ideālā gadījumā pieturēšanās pie tiesību, standartu un paražu ievērošanas sakrīt ar tiešajām mazu valstu drošības interesēm

Stabilā nestabilitāte Eiropā

Pēdējās desmitgades laikā ES valstis piemeklējušas dažnedažādas likstas. Starp tām bija pasaules finanšu un ekonomiskā krīze un tās izraisītās problēmas, jo īpaši Grieķijas parādu krīze. Tā sauktā Arābu pavasara izraisītie konflikti Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, tostarp pilsoņu karš Sīrijā, veicināja "Islāma valsts" izveidošanos, terora aktus un migrantu krīzi Eiropā. Krievijas iejaukšanās Ukrainā atgādināja, ka militāri konflikti Eiropā nav vien pagātnes liecība. Aizvadītā gada Apvienotās Karalistes pilsoņu lēmums atstāt ES parādīja, ka savienība var ne vien paplašināties, bet arī sašaurināties. Savukārt jaunā ASV prezidenta ievēlēšana ir raisījusi jautājumus par transatlantiskās saiknes noturību. Šo likstu sarakstu varētu vēl turpināt. Tikmēr ekonomisko rādītāju stabilizēšanās, "Islāma valsts" zaudējumi kaujās, kā arī vēlēšanu rezultāti Nīderlandē, Francijā un Vācijā ļāva mēreni uzelpot. Tomēr nesenā konflikta attīstība Spānijā ienes jaunu dinamiku Eiropas nu jau daudzdimensionālajā stabilajā nestabilitātē. Varam tikai minēt, kas būs nākamais stabilitātes dinamiku ietekmējošais notikums.

Pinu rakstu lasi Latvijas Vēstneša portālā

Publicēts 10. oktobris, 2017

Autors Māris Andžāns