Mūsu enerģija - sabiedrības kopīgais labums

Vērojot starptautisko procesu un Latvijas sabiedrības sarunu par enerģētiku, atmiņā atausa kāda aina no bērnības. 70.gadu vidū, vērojot padomju rūpnīcu kūpošos dūmeņus, daudzviet piedrazoto apkaimi un eļļas traipus ūdeņos, reiz tēvam vaicāju, kāpēc to visu nevarētu mainīt uz labu. Es, protams, tobrīd neko daudz nesajēdzu no vides piesārņojuma un 20.gadsimta ražošanas īpatnībām. Tā bija pusaudža reakcija uz daudzviet redzamo cūcību un cilvēku attieksmi pret to. Tēvs, būdams ūdensapgādes speciālists atbildēja, ka tas prasītu visādas attīrīšanas iekārtas, filtrus, un tas dārgi maksājot. Pieradis, ka ir jautājumi, kuri var būt padomju sabiedrībai neērti, neko vairāk neprasīju, tikai nodomāju, ka, šādi turpinot, pasaule pie laba gala nenonāks, un mēs visi nosmaksim savos mēslos vēl manas dzīves laikā.

Šajā kon tekstā gribētos citēt Dānijas valdības nule parlamentā iesniegto priekšlikumu Dānijas enerģētikas politiskajam līgumam. Valdības sagatavotais dokuments ir ar dzejisku nosaukumu Mūsu enerģija. Tā ievadā teikts: "Planētas izsīkstošie resursi un augošais globālais pieprasījums pēc enerģijas dzen fosilās enerģijas cenas griestos. Augstās cenas ir jau ietekmējušas dāņu mājsaimniecības un radījušas uzņēmumiem papildus izdevumus. Citiem vārdiem labklājību vairs nevarēs būvēt, izmantojot nepietiekamos fosilos resursus."

Mūsu enerģija piedāvā risinājumus un paredz konkrētus plānus, ko darīt šādos apstākļos. Tā kā sarunas par politisko līgumu parlamentā vēl turpinās, nevaram spriest, kas atliks no valdības ambiciozā plāna. To mēr vienu gan var teikt - neatkarīgi no sarunu iznākuma labākas nākotnes vārdā šobrīd un drīzākajā laikā nāksies piemaksāt. Patērētājiem, ražotājiem, visai Dānijas sabiedrībai.

Pirmajā brīdi tas var šķist ļoti neizdevīgi. Tomēr, domājot par nākotnes scenārijiem, ticu, ka iegūs tās sabiedrības, kas investēs rītdienā.

Atliekot uz brīdi malā sarunas Dānijas parlamentā par sabiedrībai pieņemamo kompromisu, gribētu pievērsties šīs valsts nomalei. Netālu no Vācijas, Dānijas dienvidos ir pilsēta Søndenborg. Tur jau vairākus gadus notiek ļoti interesantas lietas, kas lielā mērā atbild uz jautājumu, vai ir izdevīgi ieguldīt zaļajā izaugsmē.

Søndenborg apkaimē mīt kādi 70 000 cilvēku. Pirms dažiem gadiem tika radīts ProjectZero, kas ir guvis pat Eiropas Komisijas atzinību. Tas ir mēģinājums radīt Søndenborg tādus risinājumus, kas ļautu šai teritorijai kļūt par CO2 neitrālu. Šī projekta vadībā strādā viens cilvēks vārdā Peter Rathje un viņam ir neliels atbalsta birojs. ProjectZero ideju un darbību var novērtēt mājas lapā http://www.projectzero.dk/page2200.aspx.

Tikai pāris piemēru. Pērnā gada nogalē šajā pilsētā 50 veikali saņēma ZEROveikala sertifikātu, kas apliecina, ka konkrētajā veikalā enerģijas patēriņš ir samazināts vismaz par 10%, turklāt veiktie ieguldījumi atmaksāsies tuvāko pāris gadu laikā. Katrā vietā risinājumi ir bijuši atšķirīgi. Piemēram, vienā veikalā esot nomainītas halogēna spuldzes pret modernākām, tādējādi samazinot mēneša izdevumus par 55% un samazinot nevajadzīgo telpu uzkaršanu.

Pērn iznāca jauna Ziemeļvalstu klimata pavārgrāmata. 2011.gadā Ziemeļvalstīs skolēnu starpā notika sacensība klimata un pārtikas jautājumos. Daudzi skolēni, mācekļi un skolotāji Ziemeļvalstu pamatskolās mēģināja atbildēt uz jautājumu, kā pārtikas ražošana ietekmē klimatu, kāda ir atšķirība starp gaļas un dārzeņu iespaidu uz CO2. Ziemeļvalstu Ministru padome, kas ikgadus rīko Klimata dienas pasākumus, bija pasludinājuši sacensību, lai tiktu pagatavota maltīte, kas ir gan videi draudzīga, gan veselīga. ProjectZero deva arī savu ieguldījumu šīs pavārgrāmatas tapšanā.

Søndenborg projekts nav viens neparasts gadījums Dānijā. Varētu pat teikt, ka visa Skandināvija šobrīd ļoti daudzveidīgi meklē risinājumus, kā valstiski, biznesa vidē un mājsaimniecībās panākt attieksmes maiņu. Metodes reizēm ir ļoti neparastas un tās mijas ar ikdienišķām darbībām.

Dānijā turpinājās elektromašīnu pārbaudīšana un ieviešana. Pērn Dānijā Test-en-elbil (Izmēģini elektromašīnu) projekta ietvaros tika nobraukti 1 miljons kilometru. 64 000 km tikai Søndenborg apkaimē vien: tas nozīmē, ka 10 koši krāsotas elektromašīnas šādi kopā būtu veikušas pusotras reizes garu braucienu apkārt zemeslodei. Ja to pašu apjomu būtu veikušas mašīnas ar pierasto degvielas dzinēju, tās būtu radījušas 3,2 tonnas CO2 izmešu.

Pārbaudes braucienu laikā ir pierādījies, ka izmēģinātāj i ātri pierod domāt citādi - degvielas vietā elektrība. Turklāt braukšana sagādā arī baudījumu, jo netraucē tradicionālā dzinēja radītais troksnis. Dānijas klimata, enerģijas un būvniecības ministrs Martin Lidegaard liek lielu uzsvaru uz elektromašīnām jau drīzumā. Turklāt viņš precīzi raksturo atšķirību: "Ja brauc ar elektromašīnu, vairs nav vēlēšanās braukt ar jebko citu. Tas ir tāpat kā nomainīt rakstāmmašīnu pret datoru, kad vairs nav ceļa atpakaļ."

Šis virziens iegūst arvien lielākus apgriezienus domāšanā, runāšanā. Paredzu, ka tuvākajos piecos gados Ziemeļvalstīs notiks kvalitatīvs lēciens un skandināvi aizies turp, no kā mēs Latvijā patlaban, šķiet, gribam izvairīties. Turklāt mēs samaksāsim trīskārši, ja turpināsim vilcināties. Pat kaut ko pasākot 2012.gadā, pirmie asni zels tikai pēc vairākiem gadiem, kad skandināvi jau spers nākamos soļus. Pie p ašreizējiem lēmumu pieņemšanas un sagatavošanas tempiem atstarpe var tikai palielināties.

Ne velti Ziemeļvalstis, no kurām katrai ir diezgan atšķirīgs enerģijas iegūšanas un ražošanas kokteilis, tiecas uz CO2 neitrālu sabiedrību. Skandināvijā ir politiska izpratne, ka pārejai uz jauna tipa jeb zaļās izaugsmes ekonomiku jānotiek līdz 2050.gadam. Skandināvi vēlas kļūt par paraugu pārējai pasaulei.

Izmantojot Durbanā COP17 notiekošās sarunas, skandināvu pārstāvji centās apliecināt, ka viņu valstīs norit nopietna sagatavošanās 21.gadsimta ikdienai. Skandināvu vēstījums tur, tāpat kā darbi pašu zemēs ir gana skaidrs - tas viss var notikt tad, ja par to gādā valsts, nosakot rīcības rāmjus, sadarbojoties ar privāto sektoru, kam ir milzīgas peļņas un attīstības iespējas, iesaistot pašvaldības un mājsaimniecības. Ieguvēja ir sabiedrība jeb cilvēks, kas var jau tagad iedomāties savi un savus bērnus jaunā - drošākā, tīrākā, ērtākā un patīkamākā vidē.

Lai gan Dānijā parlaments jau vismaz 30 gadus turpina un pa laikam mēģina no jauna vienoties par savas valsts enerģētikas nākotni, šoreiz sarunas noris lēni un paredzētais politiskais līgums nāk ar lielām grūtībām. Bet par to nevajadzētu brīnīties, jo te notiek izšķiršanās par to, kas noteiks, cik sekmīga būs Dānijas tautsaimniecība pēc 20 un vairāk gadiem. Kopējais noskaņojums sabiedrībā liecina, ka neatkarīgi no vienošanās parlamentā cilvēki Dānijā, meklēdami izdevīgāko risinājumu, cenšas kopumā nonākt pie tāda virziena, kas ir pastāvēt un attīstīties spējīgs ilgākā laikā. Pat ja tas nav šodien lētākais. Galu galā runa ir par mūsu enerģiju jeb sabiedrības kopīgo labumu.