Gāzts Bašara al-Asada režīms. Kas sagaidāms tālāk?

Vēsturisks pagrieziena punkts Sīrijā un Tuvo Austrumu reģionā: gāzts Bašara Al Asada režīms. Kas sagaidāms tālāk?

 “Sīrija visiem cilvēkiem…nākotne ir mūsu” šodien Damaskā paziņoja "Hayat Tahrir al-Sham" līderis Mohammeds al Džolani, uzrunājot sanākušos ļaudis. Šis vēstījums iezīmē jaunas ēras sākumu pēc ilggadējā režīma krišanas. Kamēr opozīcijas spēki ir ieņēmuši stratēģiski nozīmīgas pilsētas, tostarp Damasku, prezidents Bašars al Asads ir pametis valsti. Viņa atrašanās vieta joprojām nav zināma, radot papildu neskaidrību un intrigu.

Politiskā situācija Sīrijā šobrīd ir daudzslāņaina un sarežģīta. Lēmumus lielākoties pieņem vietējie spēki, uzsverot Sīrijas iekšējās pašnoteikšanās nozīmi un ārvalstu iejaukšanās ierobežošanu. Nemiernieku spēja sadarboties ar dažādām vietējām kopienām, tostarp dažādiem reliģiskiem grupējumiem, ir bijusi būtiska panākumu gūšanā. Šī sadarbība ir veicinājusi salīdzinoši mierīgu un efektīvu varas pāreju. Plaši pārstāvētas pārejas valdības izveidošana būs sarežģīts uzdevums. Lai gan nesenie panākumi ir balstīti uz koordināciju, nav skaidrs, cik ilgtspējīga šī sadarbība būs turpmākajā politiskajā procesā.

Pretēji bažām par plaša mēroga haosu, situācija pēc Asada režīma krišanas ir bijusi salīdzinoši mierīga un stabila. Lai gan katastrofas scenāriji nav piepildījušies, piesardzība joprojām ir būtiska.

Eiropas Savienība režīma krišanu raksturojusi kā pozitīvu attīstību un skaidru Krievijas un Irānas ietekmes vājināšanās pazīmi. Pasaules līderi turpina uzstāt uz politiska risinājuma ieviešanu saskaņā ar ANO rezolūcijām.Tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Libāna un Jordānija, ir ievērojami pastiprinājušas piesardzību, slēdzot robežas un mēģinot novērst konflikta eskalāciju savās teritorijās.

Lai gan daudzi sīrieši svin Asada režīma krišanu, pastāv būtiskas bažas par iespējamiem konfliktiem starp dažādām nemiernieku grupām. Šīs nesaskaņas var ietekmēt politisko stabilitāti un pārejas procesu. Asada režīma krišana ir smags trieciens Krievijai un Irānai, kas maina varas dinamiku visā Tuvo Austrumu reģionā. Starptautiskā sabiedrība ar cerībām raugās uz miermīlīgu pāreju un jaunu sākumu Sīrijai, apzinoties atjaunošanas procesa sarežģītību.