Neaizmirstiet Eiropu II

Nesen Krievijas pārstāvis NATO Rogozins, komentējot NATO nozīmi, atkārtoja veco labo pirmā ģenerālsekretāra lorda Ismeja citātu, proti, ka NATO pastāv, „lai krievus izslēgtu, amerikāņus ieslēgtu un vāciešus noslēgtu”. Laika zobs nav padarījis šo aprakstu par NATO mazāk aktuālu.

Brīdī, kad Vašingtonas uzmanība ir pievērsta jautājumam par ASV karaspēka skaitlisku samazināšanu „Stratēģiskā Aizsardzības pārskata” (un budžeta samazināšanas) ietvaros, mums ir nepieciešams atgādināt, ka amerikāņu „ieslēgšana” Eiropā Latvijai ir joprojām vitāli svarīgi. 

Brīdinājuma zvans par pašreizējās administrācijas vēlmi pagriezt muguru Eiropai skanēja jau šīs administrācijas pirmajā gadā. Ar nosaukumu „Neaizmirstiet Eiropu”, 2009.g. jūlijā vairāki Centrālo un Austrumu Eiropas bijušie valstu vadītāji, tanī skaitā Vaira Vīķe-Freiberga, (tagad nelaiķis) Vaclavs Havels un citi, nosūtīja Obamam vēstuli, kurā izklāstīja savas rūpes par ASV turpmāko iesaisti Eiropā. Lai gan šīs bažas bija pamatotas, notikumi starplaikā ir bijuši pretrunīgi.

No vienas puses pēdējais NATO samits ar tā pieņemto „Stratēģisko koncepciju” apstiprināja, ka šīs militārās organizācijas primārais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība. Līdz ar to NATO nolēma izveidot savu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas iekļauj ASV sistēmu kā sastāvdaļu, jo, kā redzams arī pēdējās dienās, Irānas centieni attīstīt kodolraķetes tiek ne bez pamata uzskatīti par draudiem NATO valstu drošībai. Neskatoties uz neveiksmīgiem centieniem iesaistīt Krieviju sadarbībā NATO pretraķešu sistēmas izveidē, varam sagaidīt, ka Čikāgas samitā maijā NATO spers tālākus soļus sistēmas attīstībā. Un, ja par to Čikāgā lems, būtu arī vēlams saglabāt esošo ASV kodolieroču klātbūtni Eiropā tik ilgi, kamēr NATO Austrumu Eiropas pierobežā atrodas mūsu kaimiņa valsts lielais taktisko kodolieroču krājums. 

Taču no otras puses, ASV savu stratēģiskās drošības uzmanību pievērsa reģionos ārpus Eiropas. Budžeta samazināšanas ietvaros ASV spēki Eiropā tiks samazināti. Bijušais Aizsardzības sekretārs Geits savā slavenajā runā Briselē pērn maijā brīdināja, ka turpmāk nebūs iespējams politiski tik vienkārši attaisnot Amerikas lielo finansiālo atbalstu Eiropas drošībai, kad Eiropas valstis pašas nav gatavas veltīt pietiekamus resursus aizsardzībai. Turklāt pašreizējais aizsardzības sekretārs Panetta ir pateicis, ka Āzija turpmāk ieņems centrālu vietu ASV drošības stratēģijā, tanī skaitā, lai samazinātu Ķīnas pieaugošu ietekmi reģionā. Piedevām savā vizītes laikā Austrālijā novembrī, kā arī Pentagonā 5.janvārī, prezidents Obama uzsvēra, ka „ASV aizsardzības izdevumu samazināšana nenotiks – es atkārtoju, nenotiks – uz Āzijas- Klusā okeāna (reģiona) rēķina.”

Uz kāda rēķina tad šī samazināšana notiks? Lai mazinātu iespēju, ka Ziemeļu –Baltijas -Polijas reģions tiktu negatīvi skarti, ir nepieciešams izveidot reģiona sabiedroto pozitīvu, stipru un vienotu vēstījumu gatavojoties Čikāgas samitam. Pozitīvs ir tas, ka mēs piedāvājam veiksmīgu aizsardzības sadarbības paraugu ar NATO gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs. Šis vēstījums kļūst stiprāks ar jo lielāku reģionālo valstu aizsardzības sadarbību plānošanas attīstīšanu un pārskatāmu un efektīvu resursu izmantošanu. Vienota un skaidra reģiona nostāja veicinās mūsu amerikāņu partnera interesi un iesaisti.  

Pirms 22 gadiem, kad asiņainās janvāra dienas izšķīra neatkarības atgūšanas kursu, mēs paspējām pievērst uzmanību mūsu reģionam laikā, kad pasaule skatījās uz Persijas līča kara darbību. Šodien, kā NATO dalībvalsts, mums ir Latvijas vēsturē nebijusi drošība. Taču nav ko dusēt uz šiem drošības lauriem. Kamēr mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir nodarbināts ar budžeta ietaupījumiem un attīstību Ormuza šaurumā, atgādināsim, ka arī mūsu drošība ir ASV nacionālās drošības interesēs.

Publicēts 11. janvāris, 2012

Autors Imants Lieģis