Piedaloties Eiropas Lietu komiteju konferencē Polijā.

2011. gada 2.-4. oktobrī Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās 16. Eiropas lietu komiteju konference (COSAC), kurā Latviju pārstāvēja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis un es, komisijas biedrs Atis Lejiņš.

Konferencē kopā ar Latvijas pārstāvjiem un diviem konsultantiem (katra valsts varēja deleģēt vairākus pārstāvjus) piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 27 dalībvalstīm, kā arī no Īslandes un Turcijas. Šie pārstāvji konferencē darbojās kā novērotāji ar tiesībām teikt runas. Piedalījās arī divi komisāri J. Levandoskis, kurš atbildīgs par budžetu un finanšu lietām, un M. Šefčovičs, kurš atbildīgs par starpinstitucionālajām attiecībām.

Mēs braucām uz Varšavu ar konkrētu nolūku – panākt grozījumus divos jau iepriekš izstrādātos rezolūcijas dokumentos, kas tieši ietekmē Latviju. Pirmkārt, attiecībā uz Eiropas Komisijas piedāvāto projektu par ES daudzgadīgo budžetu 2014-2020 tika iekļauts mūsu grozījums par nepieciešamību pēc godīgiem un vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES Kopējās lauksaimniecības politikā. Otrkārt, ir svarīgi ES fondiem atbalstīt projektus, kas ir visas Eiropas interesēs un it sevišķi tos, kam citādi naudu no privātā sektora nav iespējams iegūt. Uz mums šis jautājums attiecas tieši, piemēram, par enerģijas starpsavienojumiem ar pārējo ES, lai mazinātu atkarību no Krievijas.

Grozījumu ieviešanai mums ļoti palīdzēja Baltijas valstu un Ungārijas ministru prezidentu kopējā vēstule COSAC konferencei, kā arī Saeimas vienbalsīgi pieņemtais lēmums Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, kas nosaka, ka kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros noteiktajiem tiešajiem maksājumiem dalībvalstu lauksaimniekiem jābūt taisnīgiem, līdzsvarotiem un aprēķinātiem, balstoties uz ekonomiskajiem un vides kritērijiem, kā arī aicina paredzēt adekvātu finansējumu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības politikai, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību visā Eiropas Savienībā.

Šādās reizēs ir ļoti nozīmīgas arī veiktās „kuluāru” sarunas, piemēram, ar Vācijas pārstāvjiem, jo Vācija šobrīd ir vislielākā neto maksātāja ES. Runājot par kohēzijas fondu izmantošanu rosinājām izprast situāciju un palīdzēt tām dalībvalstīm, kas veiksmīgi izmanto piešķirtos līdzekļus (kā Latvija), un ļaut tām attīstīties, neuzliekot griestus fondu naudas izmantošanai. Savukārt jāizvērtē to valstu sniegums, kas pēc aprēķiniem nav spējušas absorbēt pietiekami lielu piešķirto līdzekļu daļu (piemēram, Rumānija un Grieķija), tādējādi būtiskus finanšu līdzekļus aizlaižot vējā.

Tāpat runājām arī par mūsu zemajiem tiešmaksājumiem lauksaimniecībai – skaidrojām, ka mēs neprasām lielāku naudu, bet gan godīgāku naudas sadali kopējos lauksaimniecības fondos. Zviedrija nobalsoja pret mūsu priekšlikumu, bet vēlāk sarunājoties viņi atzina, ka nebija īsti sapratuši priekšlikuma nozīmību.

Ne tikai izpratne, bet arī interešu sakritība un atbalsts mums ir no Polijas, Ungārijas un citām valstīm, tāpēc skaidri zinu, ka neesam vieni.  Tādēļ uzskatu, ka dalība šādās konferencēs ir ļoti nepieciešama un atbalstāma arī turpmāk.

Konferences runas un pieņemtās rezolūcijas tiks izplatītas visā Eiropas Komisijas aparātā. ES daudzgadīgā budžeta priekšlikums vēl apspriežams veselu gadu pirms to galīgā versijā pieņems 2013. gada otrajā pusē. Svarīgi atcerēties, ka neto maksātājvalstis (Vācija, Zviedija, Nīderlande u.c.) vairs negrib maksāt vairāk nekā citas. Būtiski, lai daudzgadīgais budžets būtu iepriekšējā apmērā, tikai pieliekot klāt indeksāciju par inflāciju. Jaunajā budžetā vairāk līdzekļu tiks virzīti uz zinātni un inovācijām, izglītību, kultūru, kā arī drošību un pilsonību, samazinot naudas summas, kas veltītas lauksaimniecībai.